Vēsture

Valgumam ir ļoti īpaša aura un cilvēki to ir iemīļojuši vienmēr

Vieta pie Slocenes upes ietekas Valguma ezerā ir bijusi iecienīta dažādu apmetņu rīkošanai visos laikos. 1422. gadā pie ezera pastāvējis Valguma ciems.

1484. gadā uz šejieni pārvācies pats Tukuma pilskungs Verners fon Butlars.

Par pirmo muižu – Dagerhofu – ir liecības, ka to ierīkojis Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs, kurš bija iecienījis medības Valgumā.

1554. gadā muiža tiek saukta par Dagerhovedu, tā ir kā viena no pieturas vietām pie vācu ordeņa Lielā kara ceļa jeb Rīgas-Prūsijas tirdzniecības ceļš. Tas veda no Rīgas caur Tukumu, Kuldīgu, Liepāju un Klaipēdu uz Konigsbergu un Dancigu.

Valguma krastā bieži apmetās hercogs Jēkabs. Viņš bija iemīļojis medīt mežos ap Valgumu. Hercoga Jēkaba laikos Valguma ezers bija viens no sešiem brīvajiem hercogistes ezeriem.

Valguma muiža piederējusi hercogam, bet no 1795. gada tā bijusi kroņa muiža. Muižas saimnieki bieži vien mainījās, tā vairākas reizes bijusi arī ieķīlāta. Ar gadiem muižas tehniskais stāvoklis pasliktinājās un to nojauca.

Jaunā Mežkunga muiža uzcelta blakus kādreizējai cepļa vietai un nosaukta par „Āmarniekiem”, kas vēlāk piederējusi Lerhu dzimtai (foto skatīt galerijā). Tur iekārtota neliela pansija, kur 19. gadsimta 30-tajos gados tās saimnieki Dženija (Jenny Erhardt, dzimusi von Lerche) un Gustavs Erhardi (Gustav Erhardt) nodarbojās ar viesu uzņemšanu un izmitināšanu. 

Gustava dēls no pirmās laulības ar Alisi Neldneri bija Hains Erhards (1909-1979), viņš vēlāk kļuva par vienu no vācu slavenākajiem komiķiem, dzejniekiem un komponistiem. Pēc Otrā Pasaules Kara viņš vāciešiem uzdāvināja smieklus – šis ir lakoniskākais un spilgtākais Haina raksturojums. Daudzuprāt, Hains ir visu laiku vislabākais vācu komiķis un viņa vārds ir starp 100 vispopulārākajiem vāciešiem.

 Savā autobiogrāfijā Hains raksta ka visas krāsainākās vasaras ir pavadījis tieši Āmarniekos. 1935. gadā uzņemtā fotogrāfijā Hains ir redzams ziedošā pļavā Valgumā kopā ar savu mīļo sievu Džildu Zanetti.

Viņu meita atceras, ka viņas vecāki ļoti bieži ar prieku savās sarunās minēja Āmarniekus

Pēc īpašnieku izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā Āmarnieku īpašumu ieguvusi banka. Otrā pasaules kara laikā pilī (kā tolaik ļaudis dēvēja „Āmarnieku” muižu) bija ierīkots vācu armijas atbalsta štābs. Karam beidzoties un armijai atkāpjoties, Āmarnieku pili nodedzināja. Vēl šodien mežā ir redzamas ierakumu pēdas, bet augstās egles un priedes ir pilnas ar lādiņu šķembām.

Kā stāstījuši Valguma viesi, pirmais Latvijas Universitātes salidojums pēc kara notika šeit. Uz pakalna, kur tagad ir viesnīca, kādreiz slējās studentu teltis.

A renowned opera singer Jānis Zābers was very fond of fishing in the lake Valgums. Pazīstams operdziedātājs Jānis Zābers bija iecienījis zvejošanu Valguma ezerā.

Nopostītās pils vietā 1968. gadā uzbūvēja pansiju (arhitekts I. Strautmanis) PSRS valdības vajadzībām. Vietējo iedzīvotāju vidū tā bija pazīstama kā A. Kosigina rezidence. Teritorijai, kurai bija tieši sakari ar Kremli, tika apjozts ar 2 m augstu sētu un teritoriju visu cauru diennakti apsargāja bruņoti milicijas darbinieki. Slēgtajā teritorijā iekšā varēja tikt vien atsevišķi „izredzētie” – PSRS augstu stāvošas valdības amatpersonas un viņu radinieki. Valgums bija Jūrmalas dziednīcas “Rīgas līcis” filiāle.

Pats A. Kosigns šeit ir viesojies reti, lielākoties kopā ar ģimeni un tuviem draugiem. Krietni biežāk uz šejieni atpūsties brauca L. Brežņeva meita Gaļina. Klīst nostāsti, ka viņa diezgan bieži viesojusies blakus esošajās mājās, kuru saimnieks bijis liels alus brūvēšanas speciālists.

Pazīstamais Latviešu baletdejotājs Māris Liepa, bēgot no Maskavas kņadas atpūtās Valgumā.

Pēc Atmodas pansionātu savā īpašumā pārņēma AS „Lauku Avīze”, kura ieguldīja lielas pūles, lai atjaunotu un sakoptu pēc-padomju laikā izsaimniekoto īpašumu.

Kopš 2005. gada šeit darbojas SIA „Valguma pasaule”, kas saviem klientiem piedāvā plašas nakšņošanas, ēdināšanas un aktīvās atpūtas iespējas.

Bet kāpēc šo vietu sauc Valgums? Kāda leģenda vēstī:

“Kādreiz ezeri esot karājušies gaisā. Ja kāds tā vārdu uzminēs – tas nokritīšot. Bija karsta vasaras diena un kāda meitene grāba sienu un noteica: “Kaut nu būtu kāds valgums!” Un piepeši ezers nokritis tai vietā, kur tas tagad stāv.”

Cita leģenda vēsta, ka Valguma ezera dzīlēs guļ bīskapa Alberta kariete. Pie ezera svītai uzbruka neģēļi, kuri visu nozaga un sagūstīja ļaudis. Tikai pats bīskaps izglābās. Zeta karieti Valguma dzelmē ierāva satrakotie zirgi.

Akvalangisti Valguma ezera dzīlēs atraduši vācu tanku no pēdējā kara un laicīgākas paliekas – automašīnu Volga, vienīgi bīskapa zelta kariete gan vēl guļ ezera dzīlēs…

 

Photo gallery: Āmarnieki

Developed by "VERSUS PRO"